VIKTORIJA MASKO
Writing – especially about myself – has never come easy to me. But if you asked me to show you who I am, I’d pick up a camera and let my work speak for itself. Through photos and short films, I reveal who I am, what my world looks like, and what truly matters to me — the stillness of nature, the energy of live music, the raw emotions between people. I’m drawn to the contrast between calm landscapes and vibrant moments at concerts or events, where everything feels alive, loud, and real. For me, storytelling lives in light, movement, and emotion — not in long explanations, but in glimpses, in frames, in feelings you carry with you long after the image fades.
Rakstīt – īpaši par sevi – man nekad nav bijis viegli. Bet, ja tu man palūgtu parādīt, kas es esmu, es paņemtu kameru un ļautu saviem darbiem runāt manā vietā. Caur fotogrāfijām un īsfilmām es atklāju, kas es esmu, kā izskatās mana pasaule un kas man patiesi ir svarīgs — dabas klusums, dzīvas mūzikas enerģija, patiesas emocijas starp cilvēkiem. Mani saista kontrasts starp mierīgiem ainavu skatiem un spilgtiem mirkļiem koncertos vai pasākumos, kur viss šķiet dzīvs, skaļš un īsts. Manā uztverē stāstniecība slēpjas gaismā, kustībā un emocijās — nevis garos paskaidrojumos, bet acumirkļos, kadros un sajūtās, kas paliek ar tevi vēl ilgi pēc tam, kad attēls jau ir izdzisis.